2014. gada novembrī Florencē (Itālijā) norisinājās 18. ICOMOS Ģenerālā asambleja, ko rīko katru trešo gadu, un zinātniskais simpozijs "Mantojums un Ainava kā cilvēces vērtības". ICOMOS kopienā nozīmīgākais trīsgades pasākums šoreiz pulcēja 1650 dalībniekus no 94 pasaules valstīm, kopumā bija pārstāvētas 73 ICOMOS Nacionālās komitejas. Ģenerālajā asamblejā grozīti ICOMOS statūti, kas pieņemti 1978. gadā, kā arī aktualizēti Ētikas principi. Kopumā asambleja pieņēma 49 rezolūcijas gan par organizācijas darbību, gan attiecībā uz konkrētām ievērojamām vietām un aktuālām tēmām - ekonomiskās krīzes ietekme uz kultūras mantojuma saglabāšanu vai kultūras mantojuma apdraudējums valstīs, kurās risinās bruņoti konflikti, kā Sīrijā, Irākā un Ukrainā.
Ģenerālā asambleja ievēlēja jaunu vadību – Prezidentu, piecus viceprezidentus, divpadsmit Izpildkomitejas biedrus, kā arī divpadsmit biedriem piešķīra Goda biedra titulu.
Pjero Gacolas balvu par ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā saņēma profesors Henrijs Klīrs, ICOMOS Lielbritānija biedrs kopš 1975. gada un ICOMOS Izpildkomitejas loceklis no 1981. līdz 1990. gadam un kurš devis būtisku ieguldījumu Pasaules dabas un kultūras mantojuma konvencijas ieviešanā, īpaši arheoloģijas mantojuma pārvaldībā.
18. ģenerālasambleju pavadīja pasākumi studentiem un jaunajiem profesionāļiem – Florences Jaunatnes un Mantojuma festivāls, ko rīkoja Romualdo Del Bianco fonds un Life Beyond Tourism institūts. Ap 250 jauniešu no vairāk kā 20 valstīm bija iesaistīti zinātniskajā simpozijā, kas norisinājās paralēli ģenerālajai asamblejai, un pildīja ziņotāju-junioru lomu tandēmā ar ziņotājiem-senioriem.
Asamblejas laikā, lai veicinātu savstarpējo sadarbību un piesaistītu jaunus biedrus, sarīkots ICOMOS Starptautisko Zinātnisko komiteju forums. 25 zinātniskās komitejas un darba grupas rīkoja savas ikgadējās sanāksmes. Bez minētajiem notikumiem Florencē norisinājās vēl aptuveni sešdesmit dažādu ar kultūras mantojuma popularizēšanu saistītu pasākumu, no kuriem nozīmīgākie minami Venēcijas hartas 50. gadadienas atzīmēšana un 20. gadadiena kopš Naras dokumenta par autentiskumu pieņemšanas, iepazīstinot klātesošos ar jaunu dokumenta paplašinājumu Nara 20+.
Vienlaikus Florencē norisinājās arī zinātniskais simpozijs "Mantojums un Ainava kā cilvēces vērtības". Konferences rīkotāji saņēma 1300 tēmu pieteikumus, no kuriem atlasīti 170 lektori piecās konferences apakšsesijās – tūrisms un mantojuma interpretācija, ainava kā kultūras dzīvotne, tradicionālo zināšanu ilgtspēja, kopienas loma mantojuma saglabāšanā un mūsdienu tehnoloģiju izmantošana pētniecībā un konservācijā. Zinātniskā simpozija tēmu kopsavilkumi un rezultāti tiks publicēti grāmatā, kas elektroniska formātā būs pieejama arī ICOMOS interneta vietnē icomos.org.
Zinātniskā simpozija rezultātu – Florences deklarāciju par kultūras mantojuma vērtību mierpilnas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā – pieņēma arī ICOMOS Ģenerālā asambleja. Deklarācija liek padziļināti reflektēt par kultūras mantojuma pārvaldības procesiem un to ētiku, kā arī kopīgām rūpēm par izaicinājumiem, ar ko saskaras šodienas un saskarsies nākotnes paaudzes mantojuma saglabāšanā.
ICOMOS mērķis simpozijā bija holistisks skatījums uz harmonisku attīstību, kuras centrā ir kultūras mantojuma potenciāls. Tika veicināta dažādu kultūras pieredžu atspoguļošana, debatējot par to, kā izveidot jaunu pieeju cilvēktiesību un kultūras mantojuma aizsardzībā.
Deklarācija balstās ICOMOS ētikas principos, kas aizsargā tās cilvēces vērtības, kas veido "vietas garu" un kopienas identitāti. Florences deklarācija cilvēku novieto kultūras debašu centrā, kur mantojuma un ainavas vērtības pārstāv kultūras daudzveidību un cilvēka dzīves kvalitāti. Deklarācijā ainava atzīta par kultūras mantojuma neatņemamu sastāvdaļu, kā pagātnes paaudžu dzīva atmiņa, kas nodrošina materiālu un nemateriālu saikni ar nākotnes paaudzēm. Tā ir būtiska atsauce kopienu identitātei, kas ļoti bieži tiek saglabāta pateicoties tradicionālām zināšanām, kā arī nodrošina biodaudzveidības saglabāšanu. Ainavu saglabāšana daudzviet ir apdraudēta dialoga trūkuma dēļ starp dabu un kultūras nozari, tādēļ nepieciešams dalīties pieredzē, veicināt inovatīvu un tradicionālu zināšanu apguvi un padarīt spēcīgāku vietējo pārvaldību.
ICOMOS Latvija Ģenerālā asamblejā pārstāvēja četri biedri, piedaloties balsošanā un lēmumu pieņemšanā ar piecām deleģētajām balsīm, kā arī ICOMOS Latvija valdes priekšsēdētājas Dr.arch. Janas Jākobsones raksts "REORIENTATION OF VALUES FOR PRESERVATION OF HERITAGE IN A SMALL POST-SOVIET TOWN KULDIGA" tiks iekļauts zinātniskā simpozija publikācijā. ICOMOS Latvija dalību ģenerālasamblejā atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Nākamā Ģenerālā asambleja norisināsies 2017. gadā Indijā.